Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” nosaka kārtību, kādā izsniedz atļauju koku ciršanai ārpus meža, un metodiku zaudējumu aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā. Savukārt koku ciršanu un vainagu griešanu katra pašvaldība nosaka savos saistošajos noteikumos.

Ja kokus cērt vai apzāģē pilsētas un ciema teritorijās, attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama pašvaldības atļauja.

Rīgas pilsētas būvvalde norāda, ka atsevišķi koka vainaga kopšanu nesaskaņo un atļauju neizdod, bet 20% lapotnes drīkst apzāģēt profesionāla koku kopēja – arborista – uzraudzībā.

Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu regulē Administratīvā atbildības likuma 117. pants. Savukārt saskaņā ar Meža likuma 51. panta 11. daļu par patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 140 naudas soda vienībām (viena naudas soda vienība ir pieci eiro, tātad līdz 700 eiro), bet juridiskajai personai – līdz 280 naudas soda vienībām (līdz 1400 eiro).

Par patvaļīgu koku apzāģēšanu vai nociršanu jāvēršas vietējā pašvaldībā.

LV portāls ir rakstījis, ka ne vienmēr tiek konstatēts pārkāpējs, tomēr katrā ziņā atbildīgs par savu īpašumu ir zemesgabala īpašnieks. Atbilstoši Civillikumam tieši īpašniekam ir pilnīgas varas tiesības pār lietu, līdz ar to viņam jāuzņemas atbildība par to, kas notiek viņa īpašumā, tostarp koka nociršanu.

Vairāk par koku apzāģēšanu varat uzzināt LV portāla publikācijā “Kāda ir atbildība, ja nelikumīgi nozāģē koku”, “Kad drīkst cirst un apzāģēt kokus”.