Vispirms jānorāda, ka autoservisa pakalpojumiem ir līguma daba, t. i., jūs kā pasūtītājs uzdodat pakalpojuma sniedzējam (autoservisam) noteiktu darbu izpildi. Parasti šāds līgums (līguma jēdziena klasiskajā izpratnē) starp privātpersonu un autoservisu (juridisku personu) netiek noslēgts, taču automašīnas nodošanas brīdī servisam ir jādefinē bojājumu raksturs un veicamo darbu apjoms. Tas tiek atspoguļots pieņemšanas–nodošanas aktā (servisa akts), kad transportlīdzekli pieņem remontā. Šis dokuments arī apliecina faktu, ka transportlīdzeklis tika nodots citas personas tiesiskajā valdījumā (norādot datumu, vietu un laiku).

Tādējādi minētais akts arī ir līgums. Autoservisa pakalpojumu sniedzējam, ja tas ir piekritis veikt nepieciešamo remontu un apstiprina, ka to ir paveicis, ir pienākums to izdarīt kvalitatīvi. Civillikuma 1587. pants nosaka: tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Akts par transportlīdzekļa pieņemšanu remontā tiek sastādīts divos eksemplāros, no kuriem viens paliek auto īpašniekam. Pēc pakalpojumu sniegšanas transportlīdzekļa īpašnieks parakstās par auto saņemšanu un samaksā par saņemtajiem remonta pakalpojumiem. Ja izrādās, ka aktā minētie pakalpojumi nav novērsti vai ir novērsti nekvalitatīvi, tad jums ir tiesības vērsties ar pretenziju pret šo auto remonta uzņēmumu ar prasību trūkumus novērst (jo šo pakalpojumu jūs jau esat apmaksājis).

Ja lietā rodas strīds par pakalpojuma sniegšanu (kvalitāti un apjomu), tad jums ir tiesības pieaicināt ekspertus neatbilstoši sniegta pakalpojuma fakta konstatēšanai, uz kā pamata turpmāk juridiski risināt strīdu.