Pēc darba nespējas perioda, kad būs noslēgta lapa B, var saņemt bezdarbnieka pabalstu, ja uz to ir tiesības.

Tas nozīmē – Nodarbinātības valsts aģentūra ir piešķīrusi bezdarbnieka statusu, kopējais apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, par kuru ir veiktas vai arī bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumama ne mazāk kā 9 mēnešus pēdējā gada laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta piektās daļas 3. punktu personas, kuras saņem slimības pabalstu, ir pakļautas apdrošināšanai pret bezdarbu. Tas nozīmē, ka slimības pabalsta saņemšanas laikā cilvēks ir apdrošināts bezdarbam un šis periods tiek ņemts vērā, nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Slimības pabalsta summas ņem vērā, aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai.

Vidējo iemaksu algu aprēķina no apdrošināšanas iemaksu algām 12 kalendāra mēnešu periodā, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iegūts bezdarbnieka statuss.

Ja šajā (12 mēnešu) vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā cilvēks ir gan strādājis (saņēmis algu), gan slimojis (saņēmis slimības pabalstu), tad vidējā iemaksu alga tiks aprēķināta gan no darba algām, gan no piešķirto slimības pabalstu summām.

Pabalsta apmēram ņem vērā apdrošināšanas (darba) stāžu. Ja apdrošināšanas (darba) stāžs ir no 1 līdz 9 gadiem – pabalstu piešķir 50% no vidējās iemaksu algas.

Pabalsta saņemšanas ilgums visiem bezdarbniekiem ir 9 mēneši neatkarīgi no apdrošināšanas (darba) stāža. Pirmos 3 mēnešus pabalstu izmaksā piešķirtajā apmērā; nākamos 3 mēnešus – 75% no piešķirtā pabalsta apmēra; pēdējos 3 mēnešus – 50% no piešķirtā pabalsta apmēra.