Saskaņā ar līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 34. pantu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā ir aizliegti importa kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību. Minētā prasība nodrošina brīvu preču kustību vienotajā ES tirgū. Brīva preču kustība nozīmē, ka rūpniecības preces, kas ražotas vai importētas vienā no ES dalībvalstīm, var brīvi tikt pārdotas jebkurā citā dalībvalstī.

Pašvaldībai saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” ir tiesības pieņemt saistošos noteikumus, kas paredz tirdzniecības, tostarp arī ielu, kārtību ar precēm un pakalpojumiem pašvaldības teritorijā. Attiecīgi, lai pašvaldība ar saviem normatīvajiem aktiem nepārkāptu LESD 34. panta nosacījumus, tās saistošajiem noteikumiem, kas regulē preču tirdzniecības kārtību, jāattiecas uz pārdošanas kārtību, nevis preci, kā arī jābūt vienādiem nosacījumiem ārvalstu un vietējām precēm, bez diskriminācijas attiecībā uz produkta izcelsmi.

Papildus LESD 36. pants ļauj dalībvalstīm veikt kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgas iedarbības pasākumus, ja tie ir pamatoti ar vispārīgiem, ar ekonomiku nesaistītiem apsvērumiem (piemēram, sabiedrības morāle, sabiedriskā kārtība vai sabiedriskā drošība). Šādas atkāpes no vispārējā principa ir precīzi jāinterpretē, un dalībvalstis savstarpējā tirdzniecībā nedrīkst valstu pasākumus izmantot kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.

Visbeidzot, pasākumiem tieši jāietekmē sabiedrības aizsargājamās intereses, un tie nedrīkst būt stingrāki, nekā nepieciešams (proporcionalitātes princips).

Ņemot vērā iepriekšminēto, ja pašvaldībai nav pamatojuma ierobežojumiem ārvalstu preču tirdzniecībai saskaņā ar LESD 36. panta izņēmuma gadījumiem, tad prasība tirgot tikai nacionālās izcelsmes produktus ir diskriminējoša un nesamērīga, kas veido pretrunu ar ES vienotā tirgus pamatprincipiem.