Vispārējā kārtībā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis) kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 20% no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes vērtību.

Nodoklis no pārdošanas ienākuma nav jāmaksā, ja nekustamais īpašums piederējis (no dienas, kad reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz tā pārdošanas dienai bijis vienīgais nekustamais īpašums. Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums.

Tādējādi, ja tiks pārdots nekustamais īpašums, kurš mantots no personas, ar kuru ir saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, un pēdējos 60 mēnešus līdz tā pārdošanas dienai tas ir bijis pārdevēja vienīgais nekustamais īpašums, ienākums nebūs apliekams un nodoklis nebūs jāmaksā.

Likumā noteikts, ka īpaši noteiktos gadījumos nav jāmaksā nodoklis no lauksaimniecības zemes pārdošanas. Lauksaimniecības zemi apliek ar nodokli, ja pārdodamo nekustamo īpašumu veido īpašuma objektu kopība – zeme, ēkas un būves.