E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 14195
Lasīšanai: 3 minūtes
2
2

Termiņus skaita no lēmuma paziņošanas brīža

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
08. aprīlī, 2018
Žanete

Valsts policija administratīvā pārkāpuma lietā pieņēma lēmumu piektdien, 2.martā, tas iestādē iereģistrēts kā nosūtāmais dokuments (parasts pasta sūtījums) 2. martā, bet reāli izsūtīts pirmdien, 5. martā, kas redzams no pasta zīmoga uz aploksnes. Sūdzību tiesā iesniedzu, uzskatot, ka paziņošanas termiņš ir skaitāms tomēr no reālās nosūtīšanas dienas, līdz ar to ir atteikts to pieņemt, esmu nokavējusi termiņu pārsūdzēšanai. Lietā ir iestādes izdruka, ka dokuments iereģistrēts kā nosūtāms 2. martā. Tiesa uzskata, ka paziņošanas termiņš ir skaitāms kā 8. diena no 2. marta (reģistrācijas). Manuprāt, tas ir netaisnīgi, ņemot vērā, ka starp reģistrāciju un reālo nosūtīšanu pastā ir divas brīvdienas. Vai tiesai ir taisnība?

A
atbild:
16. aprīlī, 2018
Tieslietu ministrija
Lana Ivulāne, Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste

Iestādes izdotus dokumentus, tostarp iestādes lēmumus administratīvā pārkāpuma lietvedībā, paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumā noteiktajai kārtībai.

Paziņošanas likuma 8. panta otrā daļa noteic, ka dokuments, kas paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums, ir uzskatāms par paziņotu astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments. Līdz ar to, ja dokuments iestādē ir reģistrēts kā nosūtāmais dokuments un tas tiek paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums, uzskatāms, ka dokuments ir paziņots astotajā dienā pēc tā reģistrēšanas iestādē neatkarīgi no tā, kāds datums ir pasta zīmogā.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka termiņi administratīvā pārkāpuma lietvedībā un tiesvedībā tiek skaitīti no lēmuma paziņošanas brīža, nevis no lēmuma nosūtīšanas brīža.

Papildus informējam, ka atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 11. panta pirmajā daļā noteiktajam valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību.

Līdz ar to valsts iestādes, sabiedriskās un politiskās organizācijas, citas juridiskās un fiziskās personas nav tiesīgas pārbaudīt vai izvērtēt tiesas pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību.

Izvērtēt to, kā tiesa, izskatot konkrētu lietu, ievērojusi materiālās un procesuālās tiesību normas, ir tiesīga augstākas instances tiesa, izskatot, piemēram, apelācijas sūdzību, jo ar tiesas nolēmuma pārsūdzēšanu augstākas instances tiesā tiek pārbaudīts, vai tiesas nolēmums ir bijis tiesisks un pamatots, kā arī izslēgta patvaļa no tiesas puses.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 65 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas