Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 2. panta 1. punktu nodokli maksā fiziskās personas, kas atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” ir iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti) un taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā un/vai ārvalstīs.

Taču, ja Latvijas rezidentiem algota darba ienākumi gūti kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm un ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli, tad Latvijā ne nodokļi, ne nodokļu starpība nav jāmaksā.

Minēto nodokļa atbrīvojumu gan piemēro tikai algota darba ienākumiem. Nodokļa atbrīvojumu nepiemēro:

• ienākumiem, ko fiziskā persona gūst, strādājot uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa;
• ienākumam, ko persona gūst kā personāls, kuru personāla iznomātājs iznomā personāla nomniekam – Latvijas rezidentam;
• ienākumam, kas gūts ārpus darba tiesiskajām attiecībām, piemēram, pensijai, autoratlīdzībai u. c.;
• ienākumam no kapitāla, piemēram, ienākumam no dividendēm, ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas u. c.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijā “Kā Latvijas rezidents var kļūt par nerezidentu?” paskaidrots:

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu, ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstī, kā arī citas izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, un personām, kas atrodas tās aizbildnībā vai aizgādnībā (ar Latvijas konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību), ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalsts institūcijās.

Tomēr deklarētā dzīvesvieta ārvalstī nav vienīgais kritērijs, pēc kura VID var noteikt, vai persona ir uzskatāma par nerezidenti.

Ja fiziskā persona uzskata, ka nodokļu aprēķināšanas vajadzībām tā ir Latvijas nerezidente un nodokļus no saviem gūtajiem ienākumiem maksās savā rezidences valstī – ārpus Latvijas –, Latvijas VID iesniedz:

• iesniegumu par Latvijas rezidenta statusa maiņu, norādot datumu, sākot ar kuru personu uzskata par nerezidenti, un sniedzot ar faktiem pamatotu informāciju par to, ka persona neuzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā un personai ir izveidojušās ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju;
• tās valsts, par kuras rezidenti ir kļuvusi fiziskā persona, nodokļu administrācijas izsniegtu rezidences apliecību vai rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka šī persona ir atzīta par rezidenti nodokļu maksāšanas nolūkiem konkrētajā valstī.

Pēc iesniegto dokumentu (iesnieguma un rezidences apliecības vai tai pielīdzināma dokumenta) izvērtēšanas VID uzskata personu par nerezidenti ar datumu, kad tā atstāja Latviju, vai ar datumu, kuru personas rezidences valsts nodokļu administrācija norādījusi rezidences apliecībā vai dokumentā, kas apliecina personas rezidenci, kā šīs valsts rezidences iegūšanas dienu.