Valsts ieņēmumu dienests nav noteicis diferencēto neapliekamo minimumu, bet gan prognozēto mēneša neapliekamo minimumu.

No 2018. gada ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, piemēro VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Šo informāciju VID, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), paziņo darba devējam katru gadu līdz 1. janvārim un līdz 1. augustam. Līdz ar to katram nodokļu maksātājam, ņemot vērā iepriekš saņemtā ienākuma apmēru, aprēķina noteiktu naudas summu, kas netiek aplikta ar nodokli. Savukārt no 1. augusta līdz 31. decembrim prognozētajā neapliekamajā minimumā būs korekcijas, pamatojoties uz iepriekšējo periodu.

Gada diferencēto neapliekamo minimumu nodokļa maksātājam piemēro reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Gada diferencētais neapliekamais minimums var atšķirties no taksācijas gada laikā piemērotās prognozēto mēneša neapliekamo minimumu summas. Ja minētie lielumi atšķiras, radusies starpība ietekmē (attiecīgi palielina vai samazina) maksājamā nodokļa apmēru (Ministru kabineta  noteikumi Nr. 676).

2018. gadā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu, ir 12 000 eiro. Jā, līdz ar  to veidosies nodokļa piemaksa, proti, būs jāsamaksā nodoklis valstij, jo gada laikā  izmantots neapliekamais minimums, kāda algai virs 12 000 eiro gadā nav.

Lai neveidotos piemaksa, var lūgt darba devēju nepiemērot prognozēto neapliekamo minimumu. Darba devējam tāds pienākums gan nav noteikts. Vēl viena iespēja ir uz laiku izņemt nodokļa grāmatiņu no ienākumu gūšanas vietas (konkrētā darba devēja). Taču tādā gadījumā tiks piemērota 23% likme (nevis 20%, kas ir algai līdz 1667 eiro mēnesī) un nevarēs saņemt arī atvieglojumus par apgādājamiem, ja tādi ir.

Tātad – katram pašam jāizdomā, kā labāk rīkoties.