Nr. 13672

Par zemes nomas maksu dalītā īpašuma situācijā

 
Jautā: Mārtiņš | 16.01.2018

Vēlos noskaidrot šādu jautājumu. Ir dalīts īpašums (privātā māja pieder vienam īpašniekam, zeme – citam īpašniekam). Kāda ir minimālā nomas maksa? Vai joprojām pastāv likums, ka tie ir 6% no zemes kadastrālās vērtības?

Atbilde sniegta: 09.02.2018.
Lidija Dārziņa
LV portāls

Nomājamās zemes maksas apmēru un iespējamos ierobežojumus ietekmē veids, kādā ēkas ir iegūtas īpašumā un kādas ēkas ir īpašumā.

Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2.¹ daļa paredz: ja uz šā panta otrajā daļā minētās zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma:

  • no 2018. gada 1. janvāra – līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības;
  • no 2019. gada 1. janvāra – līdz četriem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības;
  • no 2020. gada 1. janvāra – līdz trim procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Tātad minētā tiesību norma attiecas tikai uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām.

Dalītā īpašuma pastāvēšana ir noteikta likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. pantā. Tā pirmās daļas 1.–4. punktā ir noteikti piespiedu dalītā īpašuma gadījumi, kad dalītais īpašums ir izveidojies vēsturisku notikumu rezultātā un tā rašanās nav atkarīga no iesaistīto pušu gribas. Savukārt Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā (tas bija spēkā līdz 01.01.2017.) bija paredzēta iespēja veidot dalīto īpašumu, iznomājot zemi un paredzot nomniekam uz tās celt būves kā patstāvīgus īpašuma tiesību objektus, ko sauc par brīvprātīgu dalīto īpašumu.

Brīvprātīga dalītā īpašuma gadījumā normatīvie akti neregulē nomas maksas apmēru un piespiedu nomas tiesiskās attiecības pušu starpā nepastāv.

Savukārt, ja ēkas iegūtas īpašumā likumā „Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteiktajā kārtībā, nomas maksu nosaka saskaņā ar likumu „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”.

Ja ēku un zemes īpašnieki nevar vienoties par nomas maksu, abas puses var vērsties tiesā.

Civillikuma 2120. pants nosaka, ka nomas maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu un tādēļ to nedrīkst nolikt tikai izskata pēc. Savukārt atbilstoši Civillikuma 2123. pantam, ja puses nevar vienoties par atlīdzību, nomas maksas apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.

Ar Tieslietu ministrijas skaidrojumu par brīvprātīga dalītā īpašuma pastāvēšanu pēc 2017. gada 1. janvāra varat iepazīties ministrijas mājaslapā.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv