Radusies sekojoša situācija: ir daudzdzīvokļu māja Jelgavas rajonā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos (esam vieni no īpašniekiem). Bēniņu telpas pārdotas 2003. gadā personai X uz pirkuma līguma pamata, taču īpašnieks nav nostiprinājis savas tiesības zemesgrāmatā. Šobrīd ēkai nepieciešams remonts, bet šis cilvēks X nevēlas ieguldīt naudu. Cilvēkam, kam īpašums pēc zemesgrāmatas datiem pieder - persona A - , līdzekļu nav un ir pārliecināts, ka īpašums tam nepieder kopš 2003. gada. Jautājums, vai šim pirkuma līgumam ir kāds noilguma termiņš? Vai mēs šos bēniņus varam nopirkt no personas A vai piesaistīt mājai kā koplietošanas telpas?
Tā kā ir noslēgts pirkuma līgums, nevaru ieteikt slēgt vēl citu pirkuma līgumu, par to ir paredzēta kriminālatbildība. Būtu nepieciešams zināt, vai puses ir bijušas pie notāra un parakstījušas nostiprinājuma lūgumu par īpašumtiesību maiņu (kad tika parakstīts pirkuma līgums). Ja šāda darbība ir veikta, tad pārdevējs šo nostiprinājuma lūgumu var iesniegt zemesgrāmatā un īpašumtiesības tiks pārreģistrētas. Vēl pārdevējs var celt tiesā prasību par darījuma pabeigšanu. Savukārt, lai netiktu kavēts ēkas remonts, dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumu veikt remontu, nosakot precīzus maksājumus, un, kad būs izveidojies parāds, varēs celt tiesā prasību par parāda piedziņu. Likums nosaka, ka par īpašnieku tiek uzskatīts tas, kurš ierakstīts zemesgrāmatā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!