Labdien! Man ir sekojošs jautājums. Denacionalizācijas rezultātā tika atgūts nekustamais īpašums trijiem īpašniekiem neproporcionālās domājamās daļās, tālāk tika noslēgs lietošanas kārtības līgums, kas tika ierakstīts zemesgrāmatā. Turpmāk viens daļu īpašnieks vairāku gadu garumā izpārdeva sev lietojumā esošos dzīvokļus jau 10 000-šajās daļās, bet kļūdas vai neprecīzu aprēķinu dēļ domājamās daļas tam ir palikušas, bet lietojumā dzīvokļu vairs nav. Vai Jūs, lūdzu, varētu ieteikt risinājumu šai problēmai? Vai būtu jāgriežas Zemesgrāmatā? Jau iepriekš pateicos par atbildi!
Domājamā daļa ir diviem, arī trim vai vairākiem īpašniekiem kopīpašumā esoša noteikta apmēra daļa, kas pieder katram daļu īpašniekam atsevišķi.
Civillikuma 878. pants nosaka, ka vairākas personas var valdīt kopīgi vienu un to pašu lietu tā, ka katra no viņām, šo lietu faktiski nesadalot, valda tās domājamo daļu. Savukārt 1072. pants paredz, ka katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam. Tādēļ viņš drīkst ar to visādi rīkoties atbilstoši tās būtībai, ja vien šī rīcība līdz ar to neattiecas uz pārējo kopīpašnieku daļām. Uz šā pamata katram kopīpašniekam ir tiesība viņam piederošo kopējās lietas daļu arī atsavināt vai ieķīlāt.
Nekustamā īpašuma domājamo daļu atgūšana (un attiecīgi nekustamā īpašuma domājamo daļu noteikšana katram kopīpašniekam) nav matemātisks process, bet gan veidojas no tiesiskā pamata par īpašumtiesībām, kas šajā gadījumā izriet no mantojuma tiesībām.
Civillikuma 1070. pants paredz tiesības kopīpašniekiem slēgt vienošanos (darījumu) par īpašuma lietošanas kārtību. Šis līgums ir saistīts ar īpašuma tiesībām un uztverams kā kopīpašnieku īpašuma tiesību aprobežojums, kas var tikt nostiprināts zemesgrāmatā. Kopīpašnieku vienošanās rezultātā viens kopīpašnieks iegūst tiesības atsevišķi lietot attiecīgi nošķirtu kopīpašuma daļu (lietojuma tiesības), un citu kopīpašnieku pienākums ir netraucēt šo lietojumu, rēķināties ar to arī gadījumā, ja viņu vietā vai blakus viņiem par kopīpašnieku kļūst cita persona.
Īpašumtiesības uz nekustamā īpašuma domājamām daļām un īpašuma lietošanas kārtība ir divi atšķirīgi tiesību institūti, t.i., personai lietošanā nodotā platība var neatbilst domājamo daļu aritmētiskajam aprēķinam.
Pēc jautājuma izskatās, ka kopīpašnieks, atsavinot sev piederošās domājamās daļas, atsavināja domājamās daļas, kas viņam tika nodotas ar lietošanas kārtības līgumu, līdz ar to arī šim kopīpašniekam palikušas īpašumā domājamās daļas (bet šīm domājamām daļām nav praktiska seguma – dzīvokļu).
Tātad atbilstoši Civillikuma 1072. pantam kopīpašnieks ir atsavinājis zināmu savu kopīpašuma daļu (dzīvokļus, kuri bija lietošanā), paliekot par īpašnieku neatsavinātajām kopīpašuma daļām.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!