“Liepājas pilsētas kapsētās iespēju robežās esam izzāģējuši daudz bīstamo koku, bet, veicot apbedījumus, daudziem kapsētu kokiem ir bojāta sakņu struktūra. Mēs nevaram paredzēt, kurš koks un kurā brīdi lūzīs, tāpēc nevaram pasargāt kapu no kritušo koku izraisītajiem bojājumiem. Vienīgais, ko cilvēki var darīt, ir sazināties ar kapsētas pārzini un viņu informēt par to, ka blakus viņu kopiņai, iespējams, ir bīstams koks. Tādos gadījumos mēs rakstām iesniegumu Vides uzraudzības komisijai, lai saņemtu atļauju koka zāģēšanai. Ja komisija apstiprina un dod atļauju, tad mēs šo koku nozāģējam,” situāciju skaidro Liepājas Kapsētu pārvaldes direktors Ivo Pavlušenko.

Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) sekretāre Sandija Šaicāne informē, ka “reti kurš apdrošinātājs ir izsniedzis kapu apdrošināšanas polises, ja ir, tad pamatā tikai komplektā ar nekustamā īpašuma apdrošināšanu, turklāt izvērtējot katru gadījumu atsevišķi. Jo vairāk objektu (tajā skaitā arī transportlīdzekļu apdrošināšana) klients konkrētajā kompānijā apdrošina, jo lielāka varbūtība, ka apdrošinātājs piedāvās arī kapavietas apdrošināšanu”.

Tāpat LAA sekretāre norāda, ka senāk dažiem apdrošinātājiem bija izstrādāts speciāls risinājums kapu apdrošināšanai, taču to vairs nepiedāvā, jo nav klientu atsaucības. “Zinot, cik kapu iekārtojums reizēm mēdz būt dārgs, klientiem būtu vērts prasīt apdrošinātājiem šādu iespēju, proti, ja būs pietiekams pieprasījums, apdrošinātāji varētu šo risinājumu klientiem sākt piedāvāt, visticamāk, kā sadaļu pie īpašuma apdrošināšanas,” skaidro S. Šaicāne, norādot, ka šobrīd klientu interese ir ļoti maza (pāris klientu gadā pajautā par iespēju apdrošināt kapavietu).