Tiesību akti detalizēti nereglamentē, kur sasirgušais vai traumu guvušais, kuram ārsts izsniedzis darbnespējas lapu, drīkst un kur nedrīkst doties.

Var pieņemt, ka uzturēšanos publiskā pasākumā, ja ir izsniegta slimības lapa, var saistīt ar slimības faktu –  sakarā ar kādu saslimšanu tā ir izsniegta. Ja no rīta darba devējam esat, piemēram,  paziņojis, ka esat slims ar gripu, bet vakarā abi nejauši satiksieties publiskā pasākumā, piemēram, koncertā, tā būs vismaz ļoti neveikla situācija.

Turklāt darba devējam, novērtējot situāciju,  ir arī tiesības rīkoties. 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” paredz, ka darbnespējas lapu izsniedz ārstniecības iestādes ārsts vai ārsta palīgs pēc personas personīgas apskates un izmeklēšanas, pieņemto lēmumu pamatojot medicīniskajā dokumentācijā.

Ja ārsts konstatē, ka ir noticis ārstēšanās režīma pārkāpums, tiek izdarīta attiecīga atzīme darbnespējas lapā.

Ārstniecības iestādēs izsniegto darbnespējas lapu pamatotību kontrolē Veselības inspekcija.

Ja darba devējam rodas šaubas par darbnespējas lapas pamatotību, viņš var vērsties ar iesniegumu Veselības inspekcijā. Informācija par to ir inspekcijas mājaslapā.

Ārstniecības iestādes, kurā izsniegta darbnespējas lapa, vadītājs var anulēt darbnespējas lapu, ja saņemts Veselības inspekcijas atzinums par darbnespējas lapas nepamatotu izsniegšanu.

Savukārt Pacientu tiesību likuma 15. panta (Pacienta tiesības) trešā daļa nosaka: pacientam ir saistoši ārstniecības personas norādījumi.