Nr. 12961

Prasības pieteikums tiesai par īrnieka izlikšanu no dzīvojamām telpām

 
Jautā: Agita | 10.10.2017

Labdien! Ir daudz un atšķirīgi viedokļi, bet kāda rīcība būtu pareiza, konkrētu skaidrojumu nevar atrast. Vai prasības pieteikumā tiesai par īrnieka izlikšanu no dzīvojamām telpām un parāda piedziņu pie atbildētājiem ir jānorāda personas, kuras dzīvojamā telpā ir deklarētas (līgumā nav bijušas norādītas nekādā statusā), un vai šīs personas prasījumu daļā arī ir izliekamas?

Atbilde sniegta: 12.10.2017.
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Jānis Muižnieks, zvērināts advokāts

Jautājumu loks aptver divu normatīvo aktu (likumu) regulējumu: Dzīvesvietas deklarēšanas likumu un likumu “Par dzīvojamo telpu īri”.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2. pantu “dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums”.

Savukārt Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pants nosaka, ka “likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību”.

Tātad likuma “Par dzīvojamo telpu īri” priekšmets ir dzīvojamās telpas īres tiesiskās attiecības,  bet Dzīvesvietas deklarēšanas likuma priekšmets ir personas sasniedzamība ar valsti un pašvaldību. Citiem vārdiem – dzīvesvietas deklarēšana vēl nerada tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu rada tikai un vienīgi īres līgums.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28. pantu “dzīvojamās telpas īres līgumu pēc izīrētāja iniciatīvas var izbeigt tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos. Ja īrnieks pēc izīrētāja prasības neatbrīvo dzīvojamo telpu, viņu kopā ar ģimenes locekļiem var izlikt tiesas ceļā”. Tas, ja viņu [īrnieku] kopā ar ģimenes locekļiem var izlikt tiesas ceļā, arī nozīmē, ka atbildētāji šajā gadījumā būs īrnieks un viņa ģimenes locekļi.

Kontekstā ar kādas (citas personas) deklarēšanos ir iespējami divi varianti: persona ir deklarējusies, taču strīdus dzīvojamā telpā nedzīvo, vai persona ir deklarējusies un arī dzīvo strīdus telpā.

Pirmajā gadījumā – persona ir deklarējusies, taču strīdus dzīvojamā telpā nedzīvo, – jautājums nav apskatāms (risināms) civiltiesiskā kārtībā par izlikšanu, bet gan Administratīvā procesa likuma kārtībā par šai personai deklarētās dzīvesvietas anulēšanu, t.i., pret šādu personu prasība par izlikšanu nav jāceļ.

Otrajā gadījumā – persona ir deklarējusies un arī dzīvo strīdus telpā – prasība kā pret atbildētāju ir ceļama likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 44. panta kārtībā, kas nosaka, ka “personas, kas patvarīgi – bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas – aizņēmušas dzīvojamās telpas, izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzenot visus zaudējumus, kas saistīti ar telpu nelikumīgu aizņemšanu un izlikšanu no tām”. Šajā gadījumā prasību pret šādu personu var celt gan atsevišķi, gan arī kopā ar prasību par īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

KOMENTĀRI
1


drošības attēls
Agita
Iesaka:  +1 -0
Vēlos pateikt paldies par tik izvērstu un izsmeļošu sniegto atbildi, konsultācija ļoti palīdzēja turpmākai rīcībai.
12.10.2017 13:28:15
Nepatīk
Patīk
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv