Nr. 12859

Katru māju var apsaimniekot atsevišķi, bet kopīpašumu – kopīgi

 
Jautā: Benita | 26.09.2017

Labdien! Man ir jautājums par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas iespējām situācijā, kad uz viena zemes gabala atrodas divas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas sadalītas atsevišķos dzīvokļu īpašumos (un nekustamā īpašuma reāla sadalīšana nav iespējama). Līdz ar to pie dzīvokļa īpašuma (gan vienas, gan otras mājas dzīvokļiem) piederošo kopīpašuma domājamo daļu veido no abu dzīvojamo māju, zemesgabala kopīpašuma un nedzīvojamās telpas kopīpašuma daļas. Abu māju pārvaldīšanai ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, taču katras mājas dzīvokļu īpašniekiem ir atšķirīgas intereses un vajadzības attiecīgās mājas pārvaldīšanā, jo māju tehniskais stāvoklis ir atšķirīgs utt. Vai normatīvie akti pieļauj uz vienota nekustamā īpašuma esošajām dzīvojamām mājām izveidot divas atsevišķas dzīvokļu īpašnieku biedrības – katra biedrība pārvalda atsevišķi savu dzīvojamo māju? Ja jā, kādi risinājumi ir turpmākai kopīpašuma pārvaldīšanai, kas ir ārpus konkrētās dzīvojamās mājas kopīpašuma robežām, šajā gadījumā zemesgabala, nedzīvojamās būves (pagraba) pārvaldīšanai? Iepriekš pateicos par komentāriem!

Atbilde sniegta: 12.10.2017.
Mudīte Luksa
LV portāls
Vitolds Peipiņš
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro: ja divām daudzdzīvokļu mājām piederošā nekustamā īpašuma reāla sadalīšana nav iespējama, tad tās ir uzskatāmas par vienu īpašumu, un arī dzīvokļu numerācija šādos gadījumos parasti ir vienota – vienā mājā, piemēram, no 1 līdz 50, otrā – no 51 līdz 100. Tāpēc arī nevar (un nav lietderīgi) katrā mājā dibināt atsevišķu dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzĪB) attiecīgās mājas apsaimniekošanai.

”Taču šajās mājās, kā minēts arī jautājumā, mēdz būt atšķirīgs tehniskais stāvoklis, iedzīvotāju prasības apsaimniekošanai un nereti – arī maksātspēja. Kā atrisināt šo problēmu? Ļoti vienkārši –  pašreizējai dzīvokļu īpašnieku biedrībai ir jāatver divi bankas konti, katrai mājai savs, kuros attiecīgi nonāk dzīvokļu īpašnieku maksājumi. DzĪB aprēķina administratīvos izdevumus un tos izdala uz platības kvadrātmetriem, tādējādi atskaitot maksu par apsaimniekošanas pakalpojumu, bet pārējā naudas summa paliek katras mājas rīcībā, un dzīvokļu īpašnieku kopība saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma regulējumu lemj, kā tie izlietojami. Par kopīpašumā esošās teritorijas un nedzīvojamās būves uzturēšanai nepieciešamajiem līdzekļiem abu māju dzīvokļu īpašnieki lemj kopīgi un šim nolūkam no katras mājas konta atvēl nepieciešamo finansējumu. Uzskaite, protams, būs sarežģītāka, un arī par kopīpašuma daļas apsaimniekošanu katras mājas iedzīvotāju viedokļi var būt atšķirīgi, bet tas viss ir atrisināms,” paša pieredzē balstītu viedokli pauž V. Peipiņš.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv