Nr. 12847

Biedrības statūti regulē tikai biedrības darbu

 
Jautā: Arnolds,Liepāja | 23.09.2017

Sveiki! Mēs dibinām dzīvokļu īpašnieku biedrību, un radās jautājums par statūtiem. Par pamatu ņem likumu, bet statūtos gribam ierakstīt stingrākas un konkrētākas prasības biedrības biedriem. Vai mēs to drīkstam darīt? Kurš dokuments mums būs noteicošais, likums vai statūti? Paldies!

Atbilde sniegta: 06.10.2017.
Mudīte Luksa
LV portāls
Vitolds Peipiņš
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs

Noteicošais vienmēr ir likums, un statūtu saturs var būt tikai atbilstošs likuma normām, bet ne pretrunā ar tām. Šajā gadījumā noteicošais ir Biedrību un nodibinājumu likuma 25. pants „Biedrības statūti” un, protams, arī pārējais šā normatīvā akta regulējums.

Tā kā jautājumā nav minēts, tieši kādas stingrākas prasības biedriem jaunveidojamās organizācijas iniciatori vēlas iekļaut statūtos un kādā nolūkā, vairāk neko konkrēti nav iespējams komentēt.

Taču dzīvokļu īpašnieku biedrības parasti dibina, lai pārņemtu apsaimniekošanā daudzdzīvokļu mājas, un te nu nepieciešams pamata paskaidrojums: biedrības statūti regulē tikai pašas biedrības organizatorisko darbību, nevis mājas kopīpašuma daļas apsaimniekošanu. Iespējams, biedrības organizētājiem noderīga informācija statūtu lietās iegūstama LV portāla rakstā „Kā izveidot dzīvokļu īpašnieku biedrību un kļūt par saimnieku savā mājā”.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš sniedz šādu plašāku skaidrojumu: „Jautājums vedina domāt, ka biedrības dibinātājiem nav skaidrības par to, kā darbojas šī sistēma, un viņi uzskata, ka statūtos iekļaujamas kādas stingrākas prasības par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Taču – tiklīdz biedrība sāk pārvaldīt dzīvojamo māju, tā visus galvenos jautājumus par kopīpašuma apsaimniekošanu kopsapulcē izlemj dzīvokļu īpašnieki Dzīvokļa īpašuma likuma un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma noteiktā kārtībā.

Biedrība ar statūtu palīdzību regulē tikai pašas biedrības darbības iekšējos organizatoriskos jautājumus – piemēram, valdes priekšsēdētāja vai revidenta ievēlēšanu, biedrības kopsapulču organizēšanu. Biedrības statūtos ir jāiekļauj Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktās prasības, tā jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, un statūti faktiski nebūs vajadzīgi līdz brīdim, kamēr, piemēram, jāpārvēl valde. To saskaņā ar statūtiem dara biedrības biedru kopsapulce. Šeit var notikt tā (un likums to pieļauj), ka, piemēram, 100 dzīvokļu mājā biedrību izveido tikai pieci cilvēki. Jā, viņi ir mazākumā, bet, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce tiem uzticas un nobalso, ka māju apsaimniekos šī piecu cilvēku biedrība, tad viss ir likumīgi. Īstenībā šī situācija neatšķiras no tās, ja īpašnieki nolemtu nolīgt kādu komersantu: biedrība tāds pats apsaimniekotājs vien ir.

Dzīvokļu īpašnieku biedrību galvenā loma faktiski ir vienā aspektā: tās ar savu starpniecību var piesaistīt bankas kontu savām dzīvojamām mājām un tādējādi nodrošināt finanšu līdzekļu racionālu izlietojumu un tēriņu kontroli. Ja jaundibinātā biedrība vēlas ieviest stingrāku kārtību kopīpašuma apsaimniekošanā, tad ieteicams izstrādāt nolikumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un to apstiprināt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

Dzīvojamā mājā ir ļoti daudz jautājumu, kas jārisina, un, ja tie nav „uzlikti uz papīra”, ļoti bieži veidojas konflikta situācijas. Tādēļ ir vajadzīgs šis nolikums, kas ir tāda kā instrukcija – kā nodot skaitītāju rādījumus, kā veikt maksājumus, par ko, pret ko un cik ilgā laikā var izvirzīt pretenzijas, piemēram, saistībā ar rēķiniem, kā aprēķināt tarifus. Ir ļoti daudz sīku lietu, kuras vajag precīzi reglamentēt, lai iedzīvotājiem būtu skaidrs, kā mājā norisinās apsaimniekošanas process.”

LV portālā ir atrodams gana daudz skaidrojumu, kā dzīvokļu īpašniekiem pārņemt māju savā valdījumā, kā dibināma dzīvokļu īpašnieku biedrība. Taču nepieciešamības gadījumā konsultēties var arī Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijā.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv