Ar 2016. gada 1. jūliju stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ar kuriem vairs nav paredzēts piemērot atbrīvojumu no aplikšanas ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem saskaņā ar pārvaldīšanas līgumā iekļautajiem maksājumiem, tai skaitā iemaksām remontdarbiem, kas iekļautas pārvaldīšanas pakalpojumu sastāvā. Tātad maksājumiem, kas veikti remontu fondā un kuri iekļauti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu sastāvā, ir piemērojams PVN.

Pakalpojuma cenu veido pakalpojuma tiešās izmaksas, pakalpojuma netiešās izmaksas un atlīdzība par pārvaldīšanu, ja tā tāmē nav ietverta kā atsevišķa pozīcija. Pārvaldnieks tāmē ietver minēto noteikumu 1. pielikumā norādīto informāciju, tai skaitā maksājumu par pārvaldīšanas pakalpojumu, kas ietver: obligātos izdevumus, maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā, maksājumu par turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamo dzīvojamās mājas remontu, atjaunošanu vai pārbūvi (Ministru kabineta 2017. gada 11. jūlija noteikumu Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” 2. un 4. punkts).

Ņemot vērā minēto, plānojot nepieciešamos remontdarbus nākamajiem periodiem, pārvaldnieks pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksā var iekļaut arī plānoto remontdarbu izmaksas.

Iemaksas uzkrājumu remonta fondā faktiski ir veicamas tikai par remontdarbiem, ko nepieciešamības gadījumā dzīvojamai mājai veiks nākotnē. Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē tas nozīmē, ka tiek veikti avansa maksājumi par vēlākā periodā saņemamiem pakalpojumiem.

Pakalpojuma vērtībā iekļautas visas izmaksas, kā arī visi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šā pakalpojuma sniegšanu maksājamie nodokļi, nodevas un citi obligātie maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokli (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 35. panta trešā daļa).

Atlīdzība ir preču vai pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa no preču vai pakalpojumu saņēmēja vai citas personas par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, bez pievienotās vērtības nodokļa neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnībā vai daļēji (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 2. punkts).

Tādējādi Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē iemaksas uzkrājumu remonta fondā tiek veiktas kā avansa maksājumi par vēlākā periodā saņemamiem pakalpojumiem.

Ja mājas pārvaldnieks atbilstoši noslēgtajam līgumam ar iedzīvotājiem pārvaldīšanas pakalpojumu sastāvā papildus iekļauj līdzekļus remontdarbiem, kas tiek segti no ikmēneša maksājumiem par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) pārvaldīšanu, tie ir kvalificējami kā daļa no pārvaldīšanas pakalpojumu maksas, kam ir piemērojama PVN standartlikme 21 procenta apmērā.

Savukārt, ja iemaksas uzkrājumu remonta fondā tiek veiktas atsevišķi un tās nav iekļautas pārvaldīšanas pakalpojuma vērtībā, paskaidrojam sekojošo:

1. Ja  mājas pārvaldnieks remonta pakalpojumus sniegs daļēji pats un daļēji slēdzot līgumus par remonta pakalpojumu sniegšanu ar citiem uzņēmumiem savā vārdā, tad tas Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē būs uzskatāms par remonta pakalpojumu sniedzēju un tam savā vārdā būs jāizraksta avansa maksājuma nodokļa rēķins mājas iedzīvotājiem par nākotnē sniedzamiem remonta pakalpojumiem, piemērojot PVN standartlikmi 21 procenta apmērā.
2.  Ja mājas pārvaldnieks iesaistīsies mājas remonta pakalpojumu sniegšanā kā starpnieks, proti, slēdzot līgumus par remontdarbu veikšanu ar remonta pakalpojumu sniedzējiem mājas iedzīvotāju vārdā, tad remonta pakalpojumu kopējā summa būs jāsadala starp dzīvokļu īpašniekiem, nosūtot kompensācijas rēķinus. Šajā gadījumā Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas minētajiem kompensācijas maksājumiem nav piemērojamas, kā arī iemaksas uzkrājumu remonta fondā nebūs apliekamas ar PVN.