Likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” paredz, ka individuālais uzņēmums ir tiesību subjekts, kas izveidots vienas fiziskās personas īpašuma organizēšanai, lai veiktu saimniecisko darbību šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kas jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, un šī uzņēmuma mantu veido individuālā uzņēmēja īpašnieka manta.

Savukārt Komerclikums neparedz tādu jēdzienu “individuālais uzņēmums”, bet gan “individuālais komersants”. Atbilstoši Komerclikuma 74. pantam individuālais komersants tiek reģistrēts komercreģistrā un tam ir komersanta statuss.

Tomēr individuālā uzņēmuma īpašnieks saskaņā ar likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 3. panta pirmo daļu un Komerclikuma 76. panta otro daļu individuālais komersants atbild par sava uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu. Tas nozīmē, ka normatīvo aktu izpratnē individuālā uzņēmuma īpašnieks, individuālais komersants ir tikai fiziskā persona un šādam uzņēmumam nav nodalītas mantas, t.i., individuālā komersanta manta juridiski nav nodalīta no konkrētās fiziskās personas (individuālā uzņēmuma īpašnieka) mantas (kā tas ir, piemēram, attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību).

Tātad individuālā uzņēmuma (individuālā komersanta) manta kā fiziskas personas manta tiek mantota saskaņā ar vispārējiem Civillikuma noteikumiem, kas regulē mantošanas tiesības. Turklāt jāņem vērā, ka, piesakoties mantojumam (pieņemot mantojumu), mantojuma masā ietilpst ne tikai aktīvi, bet arī iespējamie pasīvi, t.i., iespējamās nenokārtotās saistības (parādi).