Nr. 12509

Vai pašvaldībai ir tiesības atsavināt zemi, kas nav reģistrēta zemesgrāmatā?

 
Jautā: Jānis | 02.08.2017

Vai pašvaldībai ir tiesības atsavināt zemi, ja caur to tiks rakts elektrības kabelis, bet zeme vēl nav reģistrēta zemesgrāmatā?

Atbilde sniegta: 11.08.2017.
Tieslietu ministrija
Toms Dreika, Civiltiesību departamenta jurists

Tieslietu ministrijas ieskatā, ja pašvaldībai nepieciešams atsavināt privātpersonas nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām, tad tai ir tiesības šo nekustamo īpašumu no privātpersonas atsavināt par taisnīgu atlīdzību, vienojoties par labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu vai atsavinot to piespiedu kārtā uz atsevišķa likuma pamata. Minētajā gadījumā ir piemērojams Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums (turpmāk – Atsavināšanas likums) un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumi Nr. 204 „Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu”. Informējam, ka atbilstoši Atsavināšanas likuma 1. un 2. pantam minētā likuma mērķis ir noteikt caurskatāmu, efektīvu un taisnīgu kārtību, kādā privātpersonas nekustamais īpašums atsavināms sabiedrības vajadzībām, proti, valsts aizsardzības, vides aizsardzības, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, sabiedrībai nepieciešamu kultūras, izglītības un sporta objektu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecībai vai transporta infrastruktūras attīstībai, kā arī citu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, ja tas nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem.

Izvērtējot Atsavināšanas likumā ietverto regulējumu, jāsecina, ka tā tiesiskais regulējums attiecas uz nekustamā īpašuma īpašnieku, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā, un pašvaldību, kura atsavina konkrētā īpašnieka konkrēto nekustamo īpašumu. Proti, lai piemērotu Atsavināšanas likuma normas, atsavināmajam nekustamajam īpašumam ir jābūt ierakstītam zemesgrāmatā. Tādā veidā tiek pasargāta pašvaldība, kas atsavina nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām, no prasībām pret to, kas varētu rasties, ja nav noskaidrots īstais nekustamā īpašuma īpašnieks. Tāpat Atsavināšanas likuma normas nevar skatīt atrauti no Civillikumā un Zemesgrāmatu likumā nostiprinātā principa, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās (Civillikuma 994. pants). Savukārt Zemesgrāmatu likuma 1. pants noteic, ka nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.

Papildus vēršam uzmanību uz Civillikuma 927. pantu, kas definē īpašumu kā pilnīgas varas tiesību pār lietu, t.i., tiesības valdīt un lietot, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Savukārt Civillikuma 1036. pants noteic, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Turklāt Civillikuma 1037. pants noteic, ka īpašnieks var atsavināt un atdot citam savu īpašumu, pilnīgi vai pa daļai, vai tikai zināmas īpašumā ietilpstošas tiesības. Līdz ar to Tieslietu ministrijas ieskatā tikai tāda persona, kuras īpašuma tiesības uz konkrētu nekustamo īpašumu nostiprinātas zemesgrāmatā, ir uzskatāma par nekustamā īpašuma īpašnieku un ir tiesīga atsavināt pašvaldībai savu īpašumu sabiedrības vajadzībām.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv