Šajā situācijā labākais risinājums būtu nekavējoties celt prasību tiesā ar diviem prasījumiem: 1) par bērnu ikdienas aprūpes un dzīvesvietas noteikšanu pie tēva un 2) par uzturlīdzekļu piedziņu no mātes par labu tēvam bērnu uzturam no brīža, kad prasība celta, līdz brīdim, kad bērni kļūs pilngadīgi.

Tā kā māte patiešām ievērojamu laiku nav aprūpējusi bērnus, tad ir ļoti augsta iespēja, ka tiesa ar spriedumu noteiks tēvam ikdienas aprūpes tiesības pār bērniem un bērnu dzīvesvietu pie tēva. Pat ja māte, rakstot tiesai paskaidrojumus uz celto prasību, iebildīs pret šādu kārtību, visdrīzāk arī bāriņtiesa konstatēs tēva spējas rūpēties par bērniem, bērnu piesaisti pie tēva un bērnu labos dzīvesvietas apstākļus pie tēva. Ja nebūs objektīva iemesla šo kārtību mainīt, tad tiesa ar spriedumu apmierinās šo prasību. Tāpat arī būs ar tiesībām saņemt uzturlīdzekļus. Tas vecāks, kuram tiesa nosaka ikdienas aprūpi un uzraudzību pār bērniem, ir tiesīgs saņemt uzturlīdzekļus bērnu uzturam no otra vecāka.

Pēc tam, kad stāsies spēkā tiesas spriedums daļā par ikdienas aprūpes un uzraudzības noteikšanu pār bērniem, tēvam būtu jālūdz attiecīgās bāriņtiesas palīdzība, lai tēvs varētu saņemt “bērnu naudu”. Bāriņtiesa līdz šim ir vairākos gadījumos rakstījusi iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, lai tā, pamatojoties uz tiesas spriedumu aizgādības un uzturlīdzekļu lietā un bāriņtiesas vēstuli, pat bez mātes piekrišanas pārreģistrētu pabalsta saņemšanu no mātes par labu tēvam.