Manā īpašumā atrodas zemes gabals ar nosaukumu \"NN1\", (....) pag., (...) nov. Sakarā ar tiesas spriedumu, N.N., saņēma piespiedu nomas tiesības attiecībā uz dzīvojamo māju \"NN2 \", (...) pag., (...) nov., kas atrodas mana zemes gabala vidū. Tiesas spriedumā iekļautajā \"Piespiedu nomas līgumā\" – nav noteiktas apakšnomas ne tiesības, ne aizliegums. Līdz ar to, saskaņā ar privāto tiesību principu \"atļauts viss, kas nav aizliegts\", nomniekam ir tiesības uz apakšnomas līguma noslēgšanu ar trešām personām. Atbildot uz manu lūgumu, nomniece atzinusi, ka patiešām viņa ir \"noslēgusi apakšnomas līgumu ar trešām personām\"(https://drive.google.com/file/d/0B8wI9NE7D2VbM3FRVXo3OXRDVnM/view?usp=sharing). Bet tajā pašā laikā, (pamat)nomnieces vēstulē ir norādīts, ka \"Patiesībai neatbilst Jūsu apgalvojums, ka Jums ir tiesības iepazīties ar apakšnomas līgumu, jo to neparedz neviens normatīvais akts, ne arī mūsu savstarpēji noslēgtais Nomas līgums\". Tajā paša laikā, Civillikums noteic, ka \"nomnieks vai īrnieks var savu nomāto vai īrēto lietu nodot citam, bet tikai ar lietas iznomātāja vai izīrētāja noteiktu piekrišanu\". Šajā gadījumā, nekādas piekrišanas – no manis netika pieprasītas un attiecīgi – saņemtas nebija, jo es uzzināja par faktiskas apakšnomas esību, tikai kad ieraudzīju, ka nezināmi cilvēki veikuši lauksaimnieciskas darbības iznomātā zemes gabalā. Līdz ar to lūdzu Jūs izskaidrot, vai man kā nekustamā īpašuma īpašniecei (daļa no kura atrodas piespiedu nomā) ir ar likumu noteiktas tiesības (piemēram, Civillikuma 2115. panta izpratnē) saņemt pietiekamu informāciju par apakšnomas līguma ar trešo personu esību un noteikumiem? Jo, manuprāt, iznomātāja noteikta piekrišana iekļauj sevī nomnieka pienākumu pirms apakšnomas ar tiešām personām līguma noslēgšanas saņemt iznomātāja piekrišanu, kas savukārt paredz tiesības (un iespējas) iepazīties ar apakšnomas līguma projektu. Ar cieņu Anita.
Gadījumos, kad privātmāja pieder vienai personai un zeme pieder citai personai, pusēm ir pienākums noslēgt nomas līgumu. Šādas saistības tiek dēvētas par piespiedu nomas attiecībām.
Šajā gadījumā normatīvajos aktos tiek paredzēts (likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”), ka zemes nomas maksa tiek noteikta 6% no kadastrālās vērtības. Zemes nomas mērķis – uz tās esošās mājas uzturēšana un apsaimniekošana. Līdz ar to mājas īpašnieks, iznomājot savu īpašumu, nodod lietošanā īrniekam arī zemi. Par tiesībām iepazīties ar īres līgumu var norādīt, ka katrs līgums ir divpusēja vienošanās. Vienas nomas attiecības ir starp zemes īpašnieku un mājas īpašnieku, otras attiecīgi – mājas īpašniekam ar savu īrnieku. Katrs pilda un ievēro savas saistības (noslēgtos līgumus), nejaucoties citas personas saistībās.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!