Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Simona Grāvīte skaidro: “Ja persona pati ir vērsusies policijas iecirknī, atzīstoties kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ir pamats viņu uzskatīt par aizdomās turamo un uzsākt kriminālprocesu.” Saskaņā ar Kriminālprocesa (KPL) likuma 7. pantu, “ja šajā likumā nav noteikts citādi, kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. Apsūdzības funkciju kriminālprocesā valsts vārdā īsteno prokurors”.

KPL likuma 7. panta otrajā daļā ir paredzēti izņēmuma gadījumi šādos Krimināllikuma (KL) pantos:

• KL 130. panta otrā daļa – par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu;
• KL 131. pants – miesas bojājums aiz neuzmanības;
• KL 132. pants – draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu;
• KL 136. pants – piespiešana izdarīt abortu;
• KL 157. pants – neslavas celšana;
• KL 168. pants – nolēmumu par aizgādības, aprūpes un saskarsmes tiesībām ar bērni nepildīšana;
• KL 169. pants – adopcijas noslēpuma izpaušana;
• KL 180. pants – zādzība, krāpšana un piesavināšanās nelielā apmērā;
• KL 185. panta pirmā daļā – par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu;
• KL 197. pants – nolaidība;
• KL 200. panta pirmā daļa – par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kas nav valsts amatpersona un kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu;
• KL 260. panta pirmā daļa
  • par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums;
  • par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums.

Par uzskaitītajos pantos norādītajiem nodarījumiem kriminālprocesu uzsāk tikai tad, ja ir saņemts tās personas pieteikums, kurai ir nodarīts kaitējums. Izņēmuma gadījumā kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja nav saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums, ja šī persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem pati nespēj īstenot savas tiesības.

Tomēr S. Grāvīte vērš uzmanību, ka “katrs gadījums ir izvērtējams individuāli, ko paredz arī KPL”.