Nr. 12273

Goda un cieņas aizskārumu ir grūti pierādīt

 
Jautā: Rita | 29.06.2017

Sveiki! Jautājums par goda un cieņas aizskaršanu. Kur ir tā robeža? Un vai, aizstāvot savas tiesības, ir pieļaujams pazemot otru personu? Respektīvi, salīdzinoši nesen īrēju dzīvokli jaunā mājvietā. Esmu smēķētāja, taču vienmēr cenšos pārliecināties, lai tas nevienam netraucē. Aptaujas nerīkoju, bet, ja man taktiski aizrāda vai palūdz paiet nostāk vai pārtraukt, to arī daru. No sākuma baidījos smēķēt uz lodžijas, domājot par to, ka kaimiņiem varētu būt iebildumi. Kad sapratu, ka uz lodžijas pīpē kaimiņi gan stāvu zem manis, gan stāvu augstāk, nodomāju, ka acīmredzot nevienam iebildumu nav. Līdz šodienai. Kaimiņš, kungs gados, piebrauca pie mājas, ieraudzīja mani un no lejas uz ceturto stāvu vienkārši sāka kliegt, un tajā brīdī tiku vainota pat pie tā, ka kāds izsmēķus nometis pie kāpņu telpas. Iespējams, saruna un sīkumi šobrīd nav svarīgi. Es vienkārši no šoka apmulsu, nodzēsu cigareti un apsolīju nepīpēt uz balkona. Neesmu radusi šādi risināt situācijas. Vienmēr esmu par to, ka visu var izrunāt un sarunāt, tāpēc jo vairāk mani pat aizvainoja šī aurošana uz mani kā uz mazu meiteni pa visu pagalmu. Saprotu, ka kungam ir visas tiesības man aizrādīt un lūgt to nedarīt. Bet kur šajā situācijā ir manas tiesības netikt pazemotai visu ļaužu priekšā?

Atbilde sniegta: 18.07.2017.
Edīte Brikmane
LV portāls
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Elvijs Vēbers, zvērināts advokāts

Atbilstoši Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 10. panta otrās daļas 7. punktam uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām, ja kāds no mājas iedzīvotājiem pret to pamatoti iebilst, smēķēt ir aizliegts. Tātad šajā gadījumā smēķēšana uz balkona ir pārkāpums, taču tas ir sodāms likumā noteiktajā kārtībā, nevis kliedzot.

Tomēr, kā LV portālam norādīja zvērināts advokāts Elvijs Vēbers, ir jāsaprot, kā izpaudusies “bļaušana”. Varbūt cilvēks skaļāk runāja, lai līdz 4. stāva balkonam viņu vispār sadzirdētu? Ja apvainojumi ir tiešām godu un cieņu aizskaroši, tad varētu prasīt no aizskārēja atvainošanos. Protams, jāņem vērā, ka lietas apstākļiem jābūt pierādāmiem. “Nošķirt nepatiesas un godu aizskarošas ziņas, par kuru izplatīšanu ir jāatbild, no viedokļa paušanas, par kuru nav jāatbild, ir ļoti grūti, pat neiespējami. Arī šajā gadījumā kungs tiesā teiks, ka paudis negatīvu viedokli par pīpēšanu uz balkona, ko viņam likums atļauj, pie kam pietiekami skaļi, lai viņu sadzirdētu no pagalma,” secina zvērināts advokāts.

Līdz ar to var teikt, ka robežu, kad ir skarts personas gods un cieņa, nosaka tiesa katrā konkrētajā gadījumā, izvērtējot situācijas kontekstu, lietas dalībnieku iesniegtos pierādījumus un argumentāciju. Vienlaikus zvērināts advokāts E. Vēbers neslēpj, ka pēdējos gados nav dzirdējis par gadījumiem, kad būtu stājies spēkā kāds spriedums goda un cieņas aizskaršanas lietās par labu prasītājam, jo “vārda brīvība stāv pāri visam”, kas, viņaprāt, bieži vien kalpo arī kā labs vairogs visatļautībai. No otras puses, kā jau minēts, ir ļoti grūti šādā situācijā pierādīt, ka personas cieņa un gods tika aizskarts.   

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv