Nr. 12221

Līdz šim amnestijas likums 2018. gadam nav izstrādāts

 
Jautā: Artis | 20.06.2017

Kas ir paredzēts nākamajā, 2018. gada, amnestijā? Kuriem ieslodzītajiem tiks dota cerība iet mājās? Vai ir paredzētas būtiskas izmaiņas?

Atbilde sniegta: 17.07.2017.
Linda Balode
LV portāls
Tieslietu ministrija
Lana Ivulāne, Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste

Tieslietu ministrijas (TM) Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Ivulāne informē: “2009. gadā Ministru kabinets (MK) apstiprināja TM izstrādāto  Kriminālsodu politikas koncepciju, lai sagatavotu konceptuālus priekšlikumus izmaiņām kriminālsodu sistēmā, kas būtu izmantojami, izstrādājot nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā un citos normatīvajos aktos, kuru pieņemšana sekmētu efektīvāku tiesisko līdzekļu piemērošanu kriminālsodu politikas mērķu sasniegšanai.

2013. gada 1. aprīlī spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem tika panāktas konceptuālas izmaiņas Latvijas kriminālsodu sistēmā. Līdz ar kriminālsodu reformu tika būtiski mainīti valsts kriminālpolitikas mērķi - ne tikai sodīt, bet arī resocializēt un atturēt cilvēkus no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas:

  • tika būtiski palielinātas brīvības atņemšanai alternatīvu sodu – piespiedu darbs un naudas sods – piemērošanas iespējas, jo šādi sodi ir pietiekami efektīvi un valstij to īstenošana ir ievērojami lētāka;
  • ar Krimināllikuma grozījumiem tika samazinātas sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši mantiskajiem noziegumiem. Tomēr jāuzsver, ka vienlaikus bargi sodi tika saglabāti noziegumiem, kas saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem – tādiem pārkāpumiem, kuri rada reālus draudus sabiedrībai;
  • ar grozījumiem Krimināllikumā tika konkretizēti soda noteikšanas principi un kritēriji, lai novērstu nodarījumam neatbilstošu sodu piemērošanu un veidotu vienveidīgu tiesu praksi.

Pēc grozījumu spēkā stāšanās tiesām kopīgi ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Valsts probācijas dienestu attiecībā uz notiesātajām personām bija nepieciešams īstenot pārejas periodu – četri mēneši. Tiesām kopumā tika iesniegti 2873 iesniegumi par piemērotā soda pārskatīšanu. No cietuma minētajā pārejas periodā tika atbrīvoti 4% notiesāto. Savukārt citiem notiesātajiem tika samazināts izciešamā soda termiņš.

Līdz ar kriminālsodu reformas pabeigšanu ir samazinājies vidēji piespriestais brīvības atņemšanas soda termiņš. Ja 2012. gadā cietumā vidēji atradās 4332 ar brīvības atņemšanu notiesātas personas, tad 2017. gadā tās vairs ir tikai 2850 personas, t.i., par 1482 personu jeb 34% mazāk.”

Nobeigumā L. Ivulāne norāda, ka, “ievērojot minēto, TM neplāno izstrādāt un virzīt amnestijas likumu 2018. gadā”.

Arī Saeimas preses dienests norādīja, ka līdz šim ne Valsts prezidents, ne MK, ne Saeimas komisija, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī desmitā daļa vēlētāju nav Saeimā iesnieguši likumprojektu, lai to vispār varētu izskatīt.

Papildu informāciju par amnestiju var skatīties arī LV portāla publikācijā “Amnestija un apžēlošana. Ko tās nozīmē?”.

SAISTĪTIE RESURSI
LV portāla raksti
KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv