Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 13. panta otrā daļa nosaka, ka finanšu pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, bet vidējas sabiedrības un lielas sabiedrības gada pārskatam – arī par naudas plūsmu.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 41. pantā noteikts, ka neto apgrozījums ir ieņēmumi no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, savukārt postenī "Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi" norāda dažādus citus ieņēmumus (piemēram, gūto peļņu no ilgtermiņa ieguldījumu objektu atsavināšanas vai no ārvalstu valūtas kursu svārstībām, ieņēmumus no saņemtajām apdrošināšanas atlīdzībām, no saņemtās finanšu palīdzības vai finansiālā atbalsta), kas nav norādīti postenī "Neto apgrozījums" vai citos ieņēmumu posteņos.

Likuma “Par grāmatvedību” 2. panta pirmajā daļā noteikts, ka grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī.

Gada pārskatu sagatavošanas un grāmatvedības kārtošanas jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos nav noteikts ne aizliegums, ne citi ierobežojumi attiecībā uz sabiedrības īpašnieka atteikšanos no prasības pret uzņēmumu, tomēr jāņem vērā, ka grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi  saimnieciskie darījumi, kas rada izmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī.

Ņemot vērā, ka, īpašniekam atsakoties no izsniegtā aizdevuma,  uzņēmumam saistību samazinājuma veidā veidojas ekonomisko resursu pieaugums, tad aizdevuma summa iekļaujam tā pārskata perioda ieņēmumos, kad uzņēmums un īpašnieks vienojušies par aizdevuma kapitalizēšanu.