Nr. 11706

Sarkanā līnija ir apgrūtinājums zemei, kas dzīvokļu īpašniekiem ir kopīpašums

 
Jautā: Rasma Burkule | 03.04.2017

Labdien! Vai pienākas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaide, ja caur manu dzīvokli iet sarkanā līnija? Dauddzīvokļu māja Rīgā. Ja jā, vai atlaide attiecas arī uz tiem dzīvokļiem, kuri ir ārpus sarkanās līnijas zonas?

Atbilde sniegta: 07.04.2017.
Lidija Dārziņa
LV portāls

Sarkanās līnijas un apgrūtinājumi var samazināt nevis nekustamā īpašuma nodokli, bet gan kadastrālo vērtību, pamatojoties uz kuru aprēķina nodokli. Diemžēl nav saprotams, kādā veidā sarkanā līnija var iet caur Jūsu dzīvokli un kā tas apgrūtina Jūs kā dzīvokļa īpašnieku.

Aizsargjoslu likums nosaka, ka sarkanā līnija ir pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas. Likums paredz, ka sarkanā līnija ir esošas vai projektētas ielas robeža.

Valsts zemes dienesta informācijā paskaidrots: Nekustamā īpašuma apgrūtinājumi ir viens no kadastrālo vērtību samazinošiem lielumiem. Taču ne visus objektam noteiktos apgrūtinājumus ņem vērā vērtības aprēķinā. Lai noteiktu, kādi apgrūtinājumi ietekmē zemes un ēkas vērtību tirgū, Valsts zemes dienests analizē nekustamā īpašuma tirgus informāciju par zemes un ēkas vērtību ar noteiktiem apgrūtinājumiem un vērtību bez apgrūtinājumiem.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 305 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” ir noteikti apbūves zemes un lauku zemes vērtību ietekmējošie apgrūtinājumi,kā arī ēkas un inženierbūves vērtību ietekmējošie apgrūtinājumi.

Aprēķinot kadastrālo vērtību, ņem vērā tikai tādus apgrūtinājumus, kuri reģistrēti Kadastrā. Apgrūtinājumu ietekmi uz vērtību izsaka koeficienta veidā, t.i., kā apgrūtinājumu korekcijas koeficientu.

Apgrūtinājumus Kadastrā reģistrē saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”.

Papildu informāciju varat izlasīt VZD mājaslapā.

Ar sarkanām līnijām iezīmē teritorijas, ko vajadzības gadījumā pašvaldība var izmantot ceļa vai ielas būvniecībai, inženierkomunikāciju ierīkošanai. Īpašniekam, pa kura zemi iet sarkanā līnija, ir ierobežotas zemes lietošanas tiesības, jo vietējā pašvaldība vajadzības gadījumā var šo teritoriju izmantot ceļa vai komunikāciju izbūvei.

Tātad sarkanā līnija ir zemes īpašuma apgrūtinājums, kas ietekmē zemes kadastrālo vērtību, pēc kuras tiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis.

Ēkām un inženierbūvēm vienīgais apgrūtinājums ir kultūras pieminekļa statuss (valsts vai vietējas nozīmes).

Apbūves zemei apgrūtinājumu aizņemtajai platībai vērtību samazina par 45%. Ja apgrūtinājumi ir noteikti, bet nav zināma to platība, tad samazinājums ir 1%.

Apgrūtinājumus zemesgrāmatā var ierakstīt īpašnieks. Jārēķinās ar izdevumiem, tostarp mērniekam, kas izgatavos apgrūtinājumu plānu un iesniegs to Valsts zemes dienestā (VZD) apgrūtinājuma ierakstīšanai datubāzē.

Dzīvokļa īpašuma likuma 2. pantā definēts: Dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.

Likuma 3. pantā noteikts, kas ir atsevišķs īpašums:

 (1) Atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

(2) Atsevišķā īpašuma elementi ir:

1) telpas vai telpu grupas robežās esošie konstruktīvie slodzi nenesošie, nožogojošie un apdares elementi (tai skaitā iekšējās starpsienas, griestu, grīdu un sienu apdare, durvis);

2) inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem;

3) inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums, ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi;

4) atsevišķo īpašumu norobežojošie logi un durvis.

Savukārt kopīpašumā esošajā daļā (4. pants) ietilpst:

1) atsevišķas dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī atsevišķo dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām);

2) dzīvojamās mājas palīgēkas un būves, izņemot šā likuma 3. panta trešajā daļā minētās;

3) zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai.

Līdz ar to, pat ja zemesgabalam, uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja, tiktu reģistrēts apgrūtinājums, lai samazinātu kadastrālo vērtību, tas tiktu attiecināts uz visu dzīvokļu īpašniekiem kā kopīpašniekiem.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv