Nr. 11350

Amatpersonas un privātpersonas pamattiesību aizsardzības pakāpe atšķiras

 
Jautā: Igors | 08.02.2017

Cik saprotu, savu sarunu ar citu cilvēku es drīkstu ierakstīt, viņu pat nebrīdinot, bet nedrīkstu šo sarunu izplatīt publiski. Jautājums: Kā ir ar pašvaldības administratīvajām komisijām un bāriņtiesu sarunām vai sēdēm? Vai tās es varu ierakstīt, un, ja nevaru, tad uz kāda pamata?

Atbilde sniegta: 02.03.2017.
Datu valsts inspekcija
Edīte Brikmane
LV portāls

Fizisko personu datu aizsardzības likuma (FPDAL) 2. panta 3. un 4. punkta izpratnē personas balss ir personas dati, savukārt audioierakstu iegūšana, uzglabāšana un nodošana ir personas datu apstrāde. Likumā nav precīzi noteikts, vai ir atļauts ierakstīt konkrētu pašvaldības iestāžu sēdes.  Kā LV portālam norāda Datu valsts inspekcija,  katrā konkrētajā gadījumā slepena audioieraksta veikšanas tiesiskums ir atkarīgs no apstākļiem, piemēram, kādam nolūkam ir plānots izmantot iegūto ierakstu, vai nav cita, privātumu mazāk ierobežojoša metode savu tiesību aizsardzībai u.tml. Tāpēc vispirms sniedzam vispārēju ieskatu normatīvo aktu regulējumā.

Jebkurā gadījumā personas datu apstrāde, veicot audioierakstu, ir jāveic saskaņā ar FPDAL, kura 7. pants paredz, ka personas datu apstrāde ir atļauta, ja tās veikšanai pastāv tiesisks pamats – pastāv vismaz viens no FPDAL 7. pantā uzskaitītajiem nosacījumiem.

Veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro arī FPDAL 10. panta pirmās daļas 2. punkts, proti, personas datu apstrādi drīkst veikt tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā.

Neatkarīgu ekspertu darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kas tika izveidota atbilstoši Eiropas Komisijas direktīvas 95/46/EK  „Par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti” 29. pantam, savā 2013. gada 2. aprīļa atzinumā Nr.03/2013 „Par mērķa ierobežojumiem” secina, ka atbilstoši FPDAL 10. panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajam  personas datu apstrādi ir atļauts veikt:

-          ja šai rīcībai ir tiesisks un godprātīgs mērķis;

-          ja šo mērķi ir iespējams sasniegt ar konkrēto personas datu apstrādi;

-          ja ieguvums no mērķa sasniegšanas ir lielāks nekā datu subjektam personas datu apstrādes rezultātā radītais aizskārums;

-          ja personas dati tiek apstrādāti mērķim atbilstošā apjomā;

-          ja mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro arī citas FPDAL prasības. Piemēram, FPDAL 10. panta pirmās daļas 1., 2.punkts paredz, ka personas datu apstrādi ir atļauts veikt tikai tiesiska, godprātīga un iepriekš paredzēta mērķa sasniegšanai un tādā apjomā un veidā, kas ir atbilstošs un nepieciešams šī mērķa sasniegšanai.

Tikmēr FPDAL 8. panta pirmā daļa paredz pienākumu informēt par personas datu apstrādi datu subjektus – personas, kuru personas datu apstrāde tiek veikta. Šis pienākums ir jāizpilda neatkarīgi no tā, vai datu subjekts ir vai nav pieprasījis informāciju.

Tāpat nedrīkst aizmirst, ka tiesības uz privāto dzīvi garantētas Latvijas Republikas Satversmes 96. pantā, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā. Vienlaikus Satversmes 116. pantā paredzēti mērķi, kuru nodrošināšanai cilvēktiesību ierobežojumi var tikt atzīti par leģitīmiem. Saskaņā ar Satversmes 116. pantu personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 96. pantā, var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Datu valsts inspekcija skaidro, ka slēptu audioierakstu var veikt operatīvās darbības subjekti kriminālprocesa ietvaros un detektīvi, jo šādas tiesības ir noteiktas normatīvajos aktos, piemēram, Detektīvdarbības likuma 10. panta pirmās daļas 5. punkts nosaka, ka, veicot detektīvdarbību, detektīvs ir tiesīgs veikt personu, lietu un to kustības atklātu vai maskētu (slēptu) novērošanu un izsekošanu, savukārt Detektīvdarbības likuma 10. panta otrā daļa noteic, ka detektīvdarbības pasākumu veikšanai ir atļauts izmantot videoierakstus, audioierakstus un fotouzņēmumus, kā arī citus tehniskos līdzekļus, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību vai veselību, kā arī apkārtējo vidi un konkrētajos apstākļos nav aizliegts ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Ievējot minēto, ir secināms, ka slēpto audioierakstu/videoierakstu drīkst veikt tikai tādos gadījumos, kad to speciāli paredz normatīvie akti

Vienlaikus, atbildot uz iesūtīto jautājumu, Datu valsts inspekcija norāda: “Jāņem vērā, ka, pildot dienesta pienākumus, amatpersona veic iestādes funkcijas un realizē valsts varu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka tas, kurš pēc savas vēlēšanās darbojas publisko tiesību jomā, nevar pieprasīt pret sevi tādu pašu attieksmi kā privātpersona, kurai ir tiesības uz anonimitāti. Pastāv atšķirība starp politiķu, amatpersonu un privātpersonu tiesību uz privātās dzīves aizsardzību. Dienesta pienākumu izpildes laikā amatpersonām tiek piešķirtas īpašas tiesības, kā arī uzlikti specifiski pienākumi un ierobežojumi. Piemēram, aizliegums tiesnešiem un policijas darbiniekiem dalībai politiskās partijās pēc būtības ierobežo Satversmes 102. pantā garantētās tiesības. Tādējādi amatpersonas un privātpersonas pamattiesību apjoms un aizsardzības pakāpe ir atšķirīga.

Sabiedrības interesēs ir novērst vai pārtraukt amatpersonas prettiesisku rīcību neatkarīgi no tā, kurā laikā tā tiek veikta. Līdz ar to, ja privātpersona jebkādā veidā fiksē šādu darbību (tostarp fotografējot vai filmējot), viņai būtu sākotnēji par to jāinformē padotības kārtībā augstāka amatpersona vai iestāde, kuras kompetencē ir šāda veida notikumu izmeklēšana.

Domstarpību gadījumā tieši ar tehniskiem līdzekļiem veikts ieraksts (fotogrāfija vai videomateriāls) var sniegt vispusīgāku un objektīvāku informāciju par notikuma apstākļiem nekā jebkāds cits darbības fiksēšanas veids.

Ņemot vērā minēto, kā arī apstākli, ka indivīds attiecībās ar valsti (piemēram, pratināšanas laikā) ir objektīvi vājākā puse, absolūts aizliegums privātpersonai jebkādā veidā fiksēt amatpersonas rīcību, ja pati iestāde neveic šo darbību ierakstu, būtu uzskatāms par nesamērīgu pamattiesību ierobežojumu, jo tādējādi liegtu efektīvu interešu aizsardzības veidu.”

Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka FPDAL 7. panta 6. punkts nosaka, ka personas datu apstrāde ir atļauta, ja datu apstrāde nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un pamatbrīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti. Attiecībā uz šī tiesiskā pamata piemērošanu ir jāveic pārziņa vai trešās personas likumisko interešu sabalansēšana ar datu subjekta pamattiesībām un brīvībām. Ir jānosaka, vai personas datu apstrāde ir nepieciešama šo likumisko interešu realizēšanai, vai nepastāv datu subjektu mazāk ietekmējošas metodes, jāizvērtē, vai pārziņa un trešās personas likumiskās intereses ir jāvērtē augstāk nekā datu subjekta pamattiesības un intereses.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Datu valsts inspekcija informē, ka Fizisko personu datu aizsardzības likums attiecas uz amatpersonu – administratīvās komisijas dalībnieku vai bāriņtiesas locekli, tomēr amatpersonas un privātpersonas pamattiesību apjoms un aizsardzības pakāpe ir atšķirīga.

SAISTĪTIE RESURSI
Tiesību akti
KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv